Pāriet uz galveno saturu
Preiļu Romas katoļu baznīca V. J. Marijas Debesīs uzņemšanas draudze

Vēsture

Baznīcas laika josla

Svarīgākie notikumi Preiļu draudzes un dievnama dzīvē — no pirmās koka baznīcas 17. gadsimtā līdz mūsdienām.

No 1676. gada līdz mūsdienām

Sarkanie punkti atzīmē lielākos pavērsienus. Datējumi ņemti no vairākiem avotiem; kur tie atšķiras, tas izskaidrots lapas beigās.

  1. 1676

    Pirmā koka baznīca

    Preiļos uzcelta pirmā baznīca — neliela koka ēka, kas celta par muižas īpašnieku Borhu līdzekļiem. Preiļu muzeja materiāli stāsta, ka muižas zemnieki tolaik bija galvenokārt luterticīgi, bet baznīcu cēla katoļticībā pārgājušais Jans Dominiks Borhs. Draudzi aprūpēja jezuīti.

  2. 1746

    Jezuītu misija

    Preiļos nodibināta jezuītu ordeņa misija. Jezuītu priesteri draudzē kalpoja līdz 1775. gadam — viņu vārdus skatiet priesteru sarakstā.

  3. 1771/1772

    Jauna koka baznīca

    Muižnieks Borhs vecās baznīcas vietā uzceļ jaunu koka dievnamu, ko iesvētī dominikāņi un kas veltīts Jaunavas Marijas Bezvainīgajai ieņemšanai. Tieši šajā vietā vēlāk tiek uzcelta tagadējā mūra baznīca.

  4. 1817

    Borhu kapela

    Muižas parkā uzcelta grāfu Borhu kapela — vecākā ēka Preiļos. Vēlāk, kamēr tika celta jaunā baznīca, tā kalpoja kā pagaidu dievnams. Lasīt par kapelu.

  5. 1873

    Draudzes sapulce

    Prāvests Jāzeps Jarockis vēlas remontēt veco koka baznīcu un sasauc draudzes sapulci. Sapulce nolemj, ka jāceļ jauns dievnams.

  6. 1878

    Atļauja un vecās baznīcas nojaukšana

    24. novembrī saņemta Iekšlietu ministrijas atļauja jaunās baznīcas celtniecībai, un vecā koka baznīca tiek nojaukta.

  7. 1880

    Altāra skice

    Arhitekts Nikolajs Visockis izstrādā baznīcas altāra skici. Šis zīmējums šodien glabājas Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

  8. 1886

    Baznīca pabeigta

    Celtniecība pabeigta, un jauno baznīcu iesvētī prāvests Pēteris Paulīns Daņusevičs. Dievnams paredzēts ap 1200 dievlūdzēju, un tā tornis ir augstākā ēka Preiļos.

  9. 1888

    Glezna no Polijas

    Polijā mākslinieks I. Kostovskis uzglezno svētās Aglonas Dievmātes gleznu Preiļu baznīcai.

  10. 1891

    Muižas īpašnieka dāvinājumi

    Muižas īpašnieks Guļkevičs, kas muižu bija nopircis no Jāņa Ungerna-Šternberga, baznīcai dāvina ērģeles, Dievmātes altāri un liturģisko apģērbu. Draudzes teksti min arī 33 desetīnas zemes, dārgus karogus un lielo zvanu „Svētais Pēteris”.

  11. 1896

    Konsekrācija

    27. jūnijā Mogiļevas bīskaps Francisks Albins Simons konsekrē baznīcu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. (Daļā avotu norādīts 1886. gads — sk. piezīmi lapas beigās.)

  12. 1900

    Jubilejas krusti

    Jubilejas gada piemiņai pie ieejas un sakristejā novietoti apaļi metāla krusti.

  13. 1922

    Privilēģētais altāris

    Pāvesta nuncijs Antonijs Cekini baznīcas lielajam altārim piešķir privilēģiju „altare privilegatum”.

  14. 1929

    Nuncijs Preiļos

    8. septembrī baznīcu apmeklē nuncijs. Šajā dienā, 40 stundu atlaižu laikā, notiek draudzes intronizācija Jēzus Sirds godam.

  15. 1930–1936

    Baznīcas pārbūve

    Prāvests Pēteris Apšinīks paplašina kora telpu un pārbūvē griestus un altārus.

  16. 1936

    Preiļu dekanāts

    Preiļu baznīca kļūst par dekanāta centru; par pirmo prāvestu dekānu kļūst Jāzeps Kalnišs.

  17. 1938

    Kolbes ērģeles

    Rīgas Kolbes firma uzstāda jaunas ērģeles — vienas no lielākajām, ko tā būvējusi. Jaunajās ērģelēs izmantotas arī vecākā instrumenta stabules.

  18. 1950. gadi

    Plebānija

    Prāvests Aloizs Kalve uzbūvē plebāniju.

  19. 1970

    Priesteru kapu pieminekļi

    Dekāns Alberts Budže uz baznīcas dārzu pārved slēgtās vecās Preiļu kapsētas priesteru kapu pieminekļus — tie veltīti Mečislavam Didalevičam un Staņislavam Žabam.

  20. 1983–1984

    Iekštelpu krāsojums

    Baznīcas iekšpuse izkrāsota ar kaļķa un līmkrāsām.

  21. 1993

    Piemineklis represētajiem

    22. augustā pie baznīcas vārtiem atklāts piemineklis politiski represētajiem un nacionālajiem partizāņiem — tēlnieces Vijas Dzintares darbs. Tēlā ceļos nometusies sieviete apsedz mirušo.

  22. 2001

    Dekāns Jānis Stepiņš

    Par Preiļu draudzes dekānu sāk kalpot Jānis Stepiņš — viņš draudzi vada arī šodien.

Kur avoti nesakrīt

Avoti ne vienmēr sakrīt. Te norādīts, kur tieši un kurš variants izmantots šajā lapā.

  • Pirmie dievnami. Redzet.lv norāda, ka jauno koka baznīcu muižnieks Borhs uzcēla 1771. vai 1772. gadā, Preiļu muzeja materiāli min 1771. gadu, bet Latvijas Vēstnesī (1998) kā pirmā katoļu koka baznīca minēta 1776. gadā uzceltā ēka.
  • Būvniecības laiks. Vecākos draudzes tekstos tagadējās baznīcas celtniecība minēta kā 1866.–1878. gads. Citi avoti norāda uz 1873. gada draudzes sapulci, 1878. gada atļauju un 1886. gadā pabeigtu celtni (Latvijas Vēstnesī — 1885. gads). Šajā laika joslā izmantota pēdējā hronoloģija.
  • Konsekrācija. Vecākos draudzes tekstos bīskapa Simona veiktās konsekrācijas gads norādīts kā 1886. Preiļu muzeja materiāli to datē ar 1896. gada 27. jūniju; tam atbilst arī prāvesta Kazimira Baturas kalpošanas laiks (1893–1896), ko min redzet.lv un priesteru saraksts. Šeit izmantots 1896. gads.
  • Dāvinājumi. Guļkeviča dāvinājuma gads (1891) minēts vienā avotā; pārējie teksti gadu nenorāda.

Avoti

Saites uz ārējiem avotiem atveras jaunā cilnē.

← Atpakaļ uz vēstures pārskatu