Preiļu Romas katoļu baznīcas vēsture

Laikā no 1866. līdz 1878. gadam pēc arhitekta Visocka projekta no pelēkiem laukakmeņiem tika uzcelta lielākā Preiļu celtne - Preiļu Romas katoļu baznīca ar 1200 dievlūdzēju vietām. Baznīca ir ar vienu lielu torni. Tornī atrodas 3 zvani: "Svētais Pēteris" (lielais zvans), "Svētais Francisks" (vidējais zvans) un "Svētā Terēze" (mazais zvans).

Tā ir ļoti ietilpīga celtne. Baznīcas garums - 46 metri, platums - 23 metri, sānu jumas augstums - 6 metri, videjās jumas - 12 metri, lielā torņa augstums bez krusta - 30 metri, ar krustu - 33 metri, divi mazie torņi no jumta - 8 metri augsti. To prasīja lielās celtnes harmonija, bet krievu valdība nepieļāva, ka katoļu baznīca spilgti izceltos apdzīvotajā vietā, tādeļ torņa augstumu vajadzēja samazināt.

Baznīcu 1886. gadā iesvētīja prāvests Pēteris Pāvils Danusevičs.
1886. gada 27. jūnijā to konsekrēja Mogiļevas bīskaps Francisks Albins Simons.

Apkārt baznīcai ir dārzs, kuram apkārt ir akmens mūra žogs ar skārda jumtu. Pie ieejas dievnamā ir sarkani kieģeļu vārti. Dārza abos stūros pie ieejas ir divas nelielas kapelas.

Preiļu īpašnieks K. Guļkevičs baznīcai dāvināja 33 desitenis zemes, ērģeles 3000 zelta rubļu vērtībā, dārgus karogus un lielo zvanu, kāda tolaik nebija nevienā apkārtējā baznīcā - tā skaņu varēja dzirdēt 10 kilometru rādiusā. 1938. gadā Kolbes firma (Rīgā) baznīcā uzstādīja jaunas ērģeles, kuras papildināja ar 583 stabulēm. Ērģelēm tagad ir divi manuāļi (klaviatūras), 24 reģistri un 1414 stabules.

Altāra augšā pēc Aglonas bazilikas parauga ir 3 gleznas - pa labi apustulis Pēteris, pa kreisi apustulis Pāvils. Zem šīm gleznām atrodas sudrabā kaltā "Dievmātes Debesīs Uzņemšanas" glezna, kas ir vairāk nekā 100 gadus veca, Svētā Aglonas glezna, ko 1888. gadā Polijā uzgleznoja mākslinieks I. Kostovskis. Šī paša mākslinieka darbs ir arī Dievmātes glezna. Krusta ceļa bildes (gleznas) tika atvestas no Polijas ap 1935. gadu reizē ar ērģelēm.