Preiļu kapela

Preiļu muižas parkā ir apaļa mūra kapela. To uzcēla 1817. gadā par Preiļu grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem, kuram apkārtnē piederēja vairāk par 10 muižām. 1817. gada 20. septembrī vietējais dekāns Skibņevskis to iesvētīja. Kapela ir 13 metrus gara, 13 metrus plata un 12 metrus augsta. Pie galvenās ieejas ir 7 pakāpienu akmens trepes. Kapelai ir 4 kolonnas, virs kolonnām bija Dieva godības atveidojums (trijstūris ar Dieva "aci" vidū). Jumts bija klāts ar skārdu, uz jumta koka lode ar dzelzs krustu. Durvis - koka ar tumšu krāsojumu. 4 logi, kieģeļu grīda un koka griesti. Baznīcas zvans bija pakārts augstā liepā. Kapela nebija iežogota. Uz altāra bija 6 fajansa vāzes (taisītas Parīzē) ar mākslīgiem ziediem. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa saimes locekļu apglabāšanai. Kapenēs stikla zārkos tika guldīti Borhu dzimtas aizgājēji.

1919. gadā komunisti apgānīja Preiļu kapelu. No tās izsvieda kapelas iekārtu un ierīkoja klubu "Bļiže k svetu" ("Tuvāk gaismai"), kura uzraksts bija uzkrāsots uz kapelas fasādes. Tika atlauztas un izpostītas Borhu kapenes kapelas pagrabstāvā. Kapelā notika propagandiski pasākumi un balles.

1920. gadā kapelu atdeva baznīcas rīcībā. Tika atjaunots jauns altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas līdz kapelai gāja procesija. Pēc 2. pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota.

1995. gadā Preiļu Romas katoļu draudze atjaunoja īpašumtiesības uz kapelu un arī tagad gādā par tās uzturēšanu kārtībā. Tika uzlikts jauns skārda jumts un krusts, ielikti jauni logi un durvis.

2005. gadā pensionēts ārsts Eduards Upenieks ziedoja 32,000 ASV dolārus Preiļu kapelas atjaunošanai. Kapelā tika uzstādīts jauns altāris, ko darinājis Bērzgales amatniecības skolas absolvents Andris Prikulis, skolotāja Staņislava Malaha vadībā. Kapelā darbojas izstāžu zāle, kur var redzēt Rafela, Leonardo da Vinči un Mikelandželo darbu kopijas.