Trīs zvani
Baznīcas tornī skan trīs zvani. Lielo sauc „Svētais Pēteris”, vidējo — „Svētais Francisks”, mazāko — „Svētā Terēze”. Lielo zvanu baznīcai dāvināja muižas īpašnieks K. Guļkevičs: tādu zvanu tolaik nebija nevienā apkārtējā baznīcā, un tā skaņu varēja dzirdēt 10 kilometru rādiusā.
Ērģeles
Ērģeles baznīcai dāvināja muižas īpašnieks K. Guļkevičs — pēc draudzes tekstiem to vērtība bija 3000 zelta rubļu (redzet.lv dāvinājumu datē ar 1891. gadu). 1938. gadā Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles, izmantojot arī vecā instrumenta stabules: draudzes teksti min, ka jaunās ērģeles papildinātas ar 583 stabulēm no Guļkeviča dāvinātajām ērģelēm.
Ērģeļu katalogā norādīts, ka pēc vecā instrumenta stabuļu stila tā būvētājs, iespējams, bijis Frīdrihs Veisenborns (Weissenborn), un ka Preiļu ērģeles ir vienas no lielākajām, ko būvējusi Kolbes firma.
Tagadējām ērģelēm ir divi manuāļi un pedālis, 1414 stabules un pneimatiska traktūra. Reģistru skaits avotos atšķiras: draudzes tekstos minēti 24, ērģeļu katalogā — 25 (I manuālī 11, II manuālī 8, pedālī 6).
Pēc draudzes tekstiem, 583 no tagadējo ērģeļu stabulēm nāk no 19. gadsimtā dāvinātā vecā instrumenta.
Altāri un gleznas
Pēc redzet.lv apraksta baznīcā ir vairāki altāri: galvenais altāris ar balustrādi un augšējo altāri, kurā ir Kristus Karaļa glezna; kreisajā pusē — Dievmātes altāris, labajā — Svētā Krusta altāris. Jaunavas Marijas sudraba glezna rotāta ar septiņām votām — pateicības zīmēm.
Altāra augšdaļā pēc Aglonas bazilikas parauga novietotas gleznas, kurās attēloti apustuļi Pēteris un Pāvils, bet zem tām — sudrabā kalta „Dievmātes Debesīs uzņemšanas” glezna, kas ir vairāk nekā 100 gadu veca (sk. pārskatu). Svētās Aglonas Dievmātes gleznu 1888. gadā Polijā uzgleznoja mākslinieks I. Kostovskis; viņa darbs ir arī Dievmātes glezna.
Baznīcā glabājas 18. gadsimta krucifikss, bet pie pīlāra pretī ambonam atrodas Svētā Antona glezna. Krusta ceļa gleznas uz Preiļiem atvestas no Polijas ap 1935. gadu.
1922. gadā pāvesta nuncijs lielajam altārim piešķīra privilēģiju „altare privilegatum”, bet 1900. gada jubilejas piemiņai pie ieejas un sakristejā novietoti apaļi metāla krusti.
Altāra skice, ko 1880. gadā izstrādāja arhitekts Nikolajs Visockis, šodien glabājas Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Vairāk — lapā Celtniecība.
Telpa un krāsojums
Baznīcas iekšpusē ir triju navu telpa ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem, ko balsta četri pīlāri. Prāvests Pēteris Apšinīks 1930.–1936. gadā paplašināja kora telpu un pārbūvēja griestus un altārus, bet 1983.–1984. gadā iekšpuse tika izkrāsota ar kaļķa un līmkrāsām.
Kur avoti nesakrīt
Avoti ne vienmēr sakrīt. Te norādīts, kur tieši un kurš variants izmantots šajā lapā.
- Reģistru skaits. Draudzes teksti min 24 reģistrus, ērģeļu katalogs — 25.
- Ērģeļu dāvinājuma gads. Redzet.lv min 1891. gadu; draudzes teksti gadu nenorāda, bet 1938. gadu min kā jauno ērģeļu uzstādīšanas gadu.
- Altāri. Draudzes vēstures tekstā aprakstītas trīs altāra gleznas pēc Aglonas bazilikas parauga, redzet.lv — vairāku altāru izkārtojums. Abi apraksti var attiekties uz dažādām altāra daļām.
Avoti
Saites uz ārējiem avotiem atveras jaunā cilnē.
- Redzet.lv: Preiļu katoļu baznīca
- Pipe Organ Map (pēc Latvijas ērģeļu kataloga): Preiļi, Preiļu katoļu baznīca
- Preiļu novada pašvaldība: „Jūnija mēneša priekšmets muzejā — 1880. gada Preiļu Romas katoļu baznīcas altāra skice” (2019)
- Preiļu draudzes teksti: Vēstures pārskats un priesteru saraksts šajā mājaslapā