Pāriet uz galveno saturu
Preiļu Romas katoļu baznīca V. J. Marijas Debesīs uzņemšanas draudze

Vēsture

Draudzes dzīve un piemiņas vietas

Nunciju vizītes, dekanāta dibināšana, plebānija, priesteru pieminekļi dārzā un piemiņas vieta represētajiem — stāsti par to, kas notika ap baznīcu 20. gadsimtā.

Nuncijs Preiļos

1922. gadā pāvesta nuncijs Antonijs Cekini Preiļu baznīcas lielajam altārim piešķīra privilēģiju „altare privilegatum”. 1929. gada 8. septembrī nuncijs apmeklēja Preiļu baznīcu 40 stundu atlaižu laikā; šajā dienā notika arī draudzes intronizācija Jēzus Sirds godam.

Dekanāta laiks

1930.–1936. gadā prāvests Pēteris Apšinīks pārbūvēja baznīcas iekšpusi — paplašināja kora telpu, pārbūvēja griestus un altārus. 1936. gadā Preiļu baznīca kļuva par dekanāta centru, un par pirmo prāvestu dekānu iecēla Jāzepu Kalnišu. Preiļu draudzes priesteri uzskaitīti lapā Priesteri.

Pēckara gadi

Pēc Otrā pasaules kara prāvests Aloizs Kalve 1950. gados uzcēla plebāniju. 1970. gadā dekāns Alberts Budže uz baznīcas dārzu pārveda slēgtās vecās Preiļu kapsētas priesteru kapu pieminekļus, kas veltīti Mečislavam Didalevičam un Staņislavam Žabam. 1983.–1984. gadā baznīcas iekšpuse tika izkrāsota ar kaļķa un līmkrāsām.

Piemiņas vieta represētajiem

1993. gada 22. augustā laukumā pie baznīcas vārtiem atklāja pieminekli politiski represētajiem un nacionālajiem partizāņiem. Tēlnieces Vijas Dzintares darinātajā tēlā ceļos nometusies sieviete apsedz mirušo ar segu.

Draudze šodien

Draudze ietilpst Rīgas metropolijas Rēzeknes–Aglonas diecēzē. No 2001. gada par dekānu kalpo Jānis Stepiņš. Dievkalpojumi notiek latgaliski; laikus skatiet lapā Dievkalpojumi.

Draudzes lielākie svētki: Zvaigznes diena, Sveču diena, Kunga pasludināšanas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Kristus Karaļa svētki, Bezvainīgās ieņemšanas svētki un Debesu un zemes Karalienes diena.

Vai zināji?

Preiļu draudzes aprūpē ir 17 kapsētas — tostarp Preiļu pilsētas kapi, Sila, Sprindžu, Rībuļu un Šoldru kapi.

Kur avoti nesakrīt

Avoti ne vienmēr sakrīt. Te norādīts, kur tieši un kurš variants izmantots šajā lapā.

  • Uzvārdu rakstība. Avotos priesteru uzvārdi rakstīti atšķirīgi (piemēram, Apšinīks / Apšinieks, Kalve / Kaļve). Šeit lietota priesteru lapā pieņemtā rakstība; Mečislava Didaleviča un Staņislava Žaba uzvārdi doti tā, kā tie minēti redzet.lv.

Avoti

Saites uz ārējiem avotiem atveras jaunā cilnē.

← Atpakaļ uz vēstures pārskatu