Divi koka dievnami
Pirmā baznīca Preiļos bija neliela koka ēka, kas 1676. gadā celta par muižas īpašnieku Borhu līdzekļiem. Preiļu muzeja materiāli stāsta, ka muižas zemnieki sākotnēji bija galvenokārt luterticīgi, bet pirmo baznīcu cēla katoļticībā pārgājušais Jans Dominiks Borhs. Draudzi aprūpēja jezuīti: viņu misija Preiļos minēta kā nodibināta 1746. gadā, un jezuītu priesteri šeit kalpoja līdz 1775. gadam.
Aptuveni 1771. vai 1772. gadā muižnieks Borhs vecās ēkas vietā uzcēla jaunu koka baznīcu. Šo dievnamu iesvētīja dominikāņi, un tas bija veltīts Jaunavas Marijas Bezvainīgajai ieņemšanai. Tieši šajā vietā vēlāk izauga tagadējā mūra baznīca.
Tagadējā baznīca veltīta nevis Bezvainīgajai ieņemšanai, bet Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai — tāpēc draudzes pilnais nosaukums ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas draudze.
Lēmums būvēt jaunu
1873. gadā prāvests Jāzeps Jarockis gribēja remontēt veco koka baznīcu un sasauca draudzes sapulci. Sapulcē tomēr nolēma, ka labāk celt jaunu dievnamu. Atļauju būvniecībai no Iekšlietu ministrijas saņēma 1878. gada 24. novembrī, un vecā baznīca tika nojaukta.
Kamēr tika celta jaunā baznīca, dievkalpojumi notika grāfu Borhu kapelā muižas parkā — apaļā mūra ēkā, kas uzcelta 1817. gadā. Par tās vēsturi lasiet lapā Kapela.
Arhitekts un altāra skice
Baznīcas arhitekts bija Nikolajs Visockis. 1880. gadā viņš izstrādāja baznīcas altāra skici — šis zīmējums šodien ir Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma daļa. 2019. gada jūnijā muzejs šo skici, savu jaunieguvumu, izcēla kā mēneša priekšmetu, atgādinot arī par baznīcas konsekrācijas gadadienu.
Laukakmeņi un tornis
Baznīca mūrēta no pelēkiem laukakmeņiem, jumts klāts ar skārdu. Dievnams paredzēts aptuveni 1200 dievlūdzējiem, un tā tornis — 30 metrus augsts, ar krustu 33,35 m — ir augstākā ēka Preiļos.
Tornis tomēr bijis plānots augstāks. Preiļu muzeja materiāli norāda, ka torņa būve tikusi steigta, tāpēc tas uzcelts zemāks, nekā paredzēts projektā; draudzes tradīcijā saglabājies arī stāsts, ka tā laika valsts vara nepieļāvusi, lai katoļu baznīca pārāk spilgti izceltos apdzīvotajā vietā.
Iesvētīšana un konsekrācija
1886. gadā baznīca bija pabeigta, un to iesvētīja prāvests Pēteris Paulīns Daņusevičs. Svinīgo konsekrāciju — baznīcas iesvētīšanu bīskapa vadībā — Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam veica Mogiļevas bīskaps Francisks Albins Simons 27. jūnijā. Preiļu muzeja materiāli konsekrāciju datē ar 1896. gadu, bet vecākos draudzes tekstos minēts 1886. gads (sk. piezīmes lapas beigās).
Dārzs, vārti un kapelas
Baznīcu ieskauj dārzs ar laukakmeņu mūra žogu, kuram ir skārda jumtiņš. Ieejā — sarkanu ķieģeļu vārti, bet dārza abos stūros stāv divas nelielas kapelas, kas, pēc redzet.lv ziņām, saglabājušās vēl no vecās baznīcas laikiem. Par dārzā esošajām piemiņas vietām lasiet lapā Draudzes dzīve.
Kur avoti nesakrīt
Avoti ne vienmēr sakrīt. Te norādīts, kur tieši un kurš variants izmantots šajā lapā.
- Būvniecības laiks. Vecākos draudzes tekstos (arī vēstures pārskatā) celtniecība minēta kā 1866.–1878. gads. Citi avoti norāda uz 1873. gada sapulci, 1878. gada atļauju un 1886. gadā pabeigtu celtni; šajā lapā izmantota pēdējā hronoloģija.
- Konsekrācija. Vecākos draudzes tekstos norādīts 1886. gada 27. jūnijs; Preiļu muzeja materiāli to datē ar 1896. gada 27. jūniju, un tam atbilst prāvesta Kazimira Baturas kalpošanas laiks (1893–1896).
- Izmēri. Draudzes vēstures tekstā minēts, ka baznīca ir 46 m gara un 23 m plata. Citos avotos minēti 28 m (garums bez prezbiterija un priekštelpas) un 31 m (platums). Torņa augstums sakrīt — 30 m, ar krustu 33–33,35 m.
- Atbalstītājs. Preiļu muzeja materiāli kā celtniecības atbalstītāju min muižnieku Janu Molu; draudzes teksti kā lielāko dāvinātāju min muižas īpašnieku K. Guļkeviču.
- Koka baznīcas. Redzet.lv min 1771. vai 1772. gadu, muzejs — 1771. gadu, bet Latvijas Vēstnesī (1998) kā pirmā katoļu koka baznīca minēta 1776. gadā uzceltā ēka.
Avoti
Saites uz ārējiem avotiem atveras jaunā cilnē.
- Preiļu novada pašvaldība: „Jūnija mēneša priekšmets muzejā — 1880. gada Preiļu Romas katoļu baznīcas altāra skice” (2019)
- Preiļu novada pašvaldība: Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde „Reliģija”
- Redzet.lv: Preiļu katoļu baznīca
- Latvijas Vēstnesis: „Mūsu pilsētām — septiņdesmitā gadskārta” (1998. gada 27. maijs)
- Preiļu draudzes teksti: Vēstures pārskats un priesteru saraksts šajā mājaslapā